Krāslavas novads

Krāslavas novads sākas vietā, ur Dvina pārtop Daugavā, koka mežģīņu skautos logos spoguļojas saule un „Labrīt!” atskan daudzās valodās. Savstarpēji ietekmējoties, vietējo vidi veidojušas daudzas tautības un etniskās grupas. To atspoguļo arī Krāslavas pilsētas ģerbonis – sudraba kuģis ar pieciem airiem uz zila fona, kas simbolizē piecas pamatiedzīvotāju tautības: latviešus, krievus, baltkrievus, poļus un ebrejus. Vietējie iedzīvotāji, saviem viesiem skaidrojot ģerboņa nozīmi, mēdz vēl piebilst: “Vienā laivā esam, kopā arī airējam!”.

Krāslavas pilsētas un 11 pagastu kultūras mantojumu pārstāv valsts aizsardzībā esoši izcili arhitektūras, mākslas, arheoloģijas, kultūras un pilsētbūvniecības pieminekļi. Kultūrainavā harmoniski iekļaujas no Plāteru dzimtas mantotais baroka stila pils komplekss un mūra baznīca, vairāku muižu ēkas un izcili parki visā novada teritorijā, kā arī dažādu konfesiju baznīcas, ceļmalu krucifiksi un vairāk par 100 ezeriem.

Novadnieki lepojas ar dziļāko ezeru Baltijā Drīdzi un likteņupi Daugavu, kuras tecējums Krāslavas un Daugavpils novados ir iekļauts UNESCO nacionālajā sarakstā. Galvenās tautsaimniecības nozares ir kokapstrāde, lauksaimniecība, tūrisms, tirdzniecība. Savdabīga novada vizītkarte ir vietējo ražotāju maize, Krāslavas alus, sviests, zāļu tējas, linsēklu eļļa, medus, gurķi un tomāti, keramika, koka izstrādājumi, nobraucieni pa Daugavu un izjādes ar zirgiem.