Krāslavas pils parks ir ne tikai nozīmīgs kultūrvēsturisks un ainavisks objekts, bet arī īpaši vērtīga dabas teritorija, kurā mājvietu radušas dažādas aizsargājamās sugas. Parka vecie, dobumainie koki un to dabiskās struktūras ir nozīmīga dzīvotne daudzām dzīvo organismu sugām, tādēļ to saglabāšana ir būtiska parka bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai.
Lai apzinātu un saglabātu šīs dabas vērtības, Krāslavas novada pašvaldība īstenojusi projektu “Krāslavas pils parka dižkoku, bioloģiski vērtīgo koku un aizsargājamo sugu dzīvotņu saglabāšana” (projekta reģistrācijas Nr. I1-10-4/28/2026), kura ietvaros veikta koku un dabas vērtību izpēte, izstrādāti teritorijas apsaimniekošanas risinājumi un īstenoti prioritārie koku kopšanas un sakopšanas darbi.
Projekta ietvaros veikts Krāslavas pils parka liepu dārza teritorijas koku novērtējums, aptverot 167 kokus. Katrs novērtētais koks ir numurēts dabā, izvērtēta tā vitalitāte, fiziskais stāvoklis un ainaviskā un bioloģiskā vērtība. Novērtējuma rezultāti apkopoti koku novērtējuma tabulā, kas turpmāk kalpos par pamatu pārdomātai un mērķtiecīgai parka apsaimniekošanai.
Novērtējumā identificēti 31 ļoti vērtīgs koks, 113 vērtīgi koki un 23 koki ar zemu ainavisko vērtību. Seši koki īpaši izcelti kā ekoloģiski vērtīgi. Kopumā kopšana nepieciešama 148 novērtētajiem kokiem, tostarp viens koks atzīts par bīstamu. Šie dati ļauj noteikt apsaimniekošanas prioritātes, vienlaikus pievēršot īpašu uzmanību kokiem, kuriem ir nozīmīga loma bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.
Atsevišķi veikts arī trīs valsts nozīmes dižkoku – divu parasto ozolu un Eiropas lapegles – un viena potenciālā dižkoka – Maķedonijas priedes – stāvokļa novērtējums. Sagatavotas rekomendācijas nepieciešamajiem koku kopšanas un saglabāšanas pasākumiem.
Lai labāk izprastu parka bioloģisko vērtību, veikta arī teritorijas entomoloģiskā izpēte, kuras ietvaros sertificēts bezmugurkaulnieku sugu aizsardzības jomas eksperts Dr. biol. Maksims Balalaikins apsekoja vecos un dobumainos kokus, izvērtēja tajos sastopamos mikrobiotopus un to piemērotību aizsargājamo bezmugurkaulnieku sugu dzīvei.
Izpētes laikā konstatēta marmora rožvaboles (Protaetia marmorata) sastopamība, kā arī apstiprināta spožās skudras (Lasius fuliginosus) koloniju klātbūtne. Konstatētas arī rožvaboļu darbības pēdas vairākos koku dobumos.
Īpaša uzmanība pievērsta lapkoku praulgrauzim (Osmoderma barnabita) – retai un aizsargājamai vaboļu sugai, kuras dzīves cikls ir cieši saistīts ar veciem, dobumainiem platlapju kokiem. Lai gan apsekošanas laikā lapkoku praulgrauža klātbūtne parkā netika apstiprināta, eksperts atzinis, ka parka vecie koki, to dobumi un piemērotie mikroklimatiskie apstākļi nodrošina sugai atbilstošu potenciālo dzīvotni.
Tas apliecina, ka vecu koku saglabāšana ir nozīmīga ne tikai parka vēsturiskās ainavas un dendroloģiskās vērtības uzturēšanai, bet arī daudz plašākas bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai.
Pamatojoties uz veiktajiem novērtējumiem un ekspertu rekomendācijām, izstrādāts Krāslavas pils parka liepu dārza apsaimniekošanas plāns, kurā noteikti turpmāk nepieciešamie teritorijas uzturēšanas, koku kopšanas un dabas vērtību saglabāšanas pasākumi.
Projekta ietvaros praktiski īstenoti arī prioritārie koku sakopšanas darbi:
veikti trīs dižkoku un viena potenciālā dižkoka sakopšanas darbi, novēršot bīstamību un saglabājot kokus un to bioloģiski nozīmīgās struktūras;
veikti astoņu liepu dārza teritorijas prioritāro koku sakopšanas un kopšanas darbi, īpašu uzmanību pievēršot valsts nozīmes dižkokam – Eiropas lapegle – un ekoloģiski vērtīgajiem kokiem.
Koku kopšanas laikā prioritāri izzāģēti bīstamie sausie zari, vienlaikus iespēju robežās saglabājot dobumus, atmirušās koksnes elementus un citas struktūras, kas nepieciešamas aizsargājamo un citu bezmugurkaulnieku sugu pastāvēšanai.
Svarīgi, ka koku sakopšana veikta ne tikai ar mērķi uzlabot parka apmeklētāju drošību, bet arī saglabāt veco koku ekoloģisko nozīmi. Kā uzsvēris eksperts, dobumaini koki un atmirušās koksnes struktūras ir vērtīga dzīvotne daudzām sugām, tādēļ to saglabāšana ir būtiska ilgtspējīgai parka apsaimniekošanai.
Informācija par arboristu sakoptajiem kokiem apkopota kartē, norādot to atrašanās vietas un ģeogrāfiskās koordinātas. Ar paveiktajiem darbiem un sakopto koku izvietojumu iespējams iepazīties arī virtuālajā kartē.
Projekta ietvaros dokumentācijas sagatavošanu, koku novērtēšanu, piesaistot sertificētu ekspertu, kā arī liepu dārza apsaimniekošanas plāna izstrādi nodrošināja SIA “LABIE KOKI eksperti”. Trīs dižkoku un viena potenciālā dižkoka sakopšanas darbus veica arborists Marks Badaļans, savukārt astoņu prioritāro liepu dārza koku sakopšanas darbus īstenoja SIA “Ziemeļlatgales Kokkopis”.
Projekta rezultātā iegūta būtiska informācija par Krāslavas pils parka liepu dārza koku stāvokli, bioloģisko vērtību un aizsargājamo sugu dzīvotnēm. Sagatavotie ekspertu atzinumi un apsaimniekošanas plāns būs pamats turpmākai plānveidīgai teritorijas uzturēšanai, savukārt veiktie koku kopšanas darbi palīdzēs saglabāt vērtīgos kokus, to dzīvotspēju un ar tiem saistīto bioloģisko daudzveidību.
Projekta kopējās faktiskās izmaksas ir 22 185,20 EUR.
Projekts “Krāslavas pils parka dižkoku, bioloģiski vērtīgo koku un aizsargājamo sugu dzīvotņu saglabāšana” (projekta reģistrācijas Nr. I1-10-4/28/2026) īstenots ar Latvijas vides aizsardzības fonda 100 % finansiālu atbalstu.
